Kas ir koronārais caurums?

Aplūkojot "NASA" Saules dinamikas observatorijas (Solar Dynamics Observatory, "SDO") uzņemtos Saules attēlus ultravioletā starojuma diapazonā 193 vai 211 Angstrēma viļņu garumā, mēs redzam Saules atmosfēras karstos ārējos slāņus. Šo Saules ārējo slāni sauc par Saules vainagu. Saules magnētiskajam laukam ir liela nozīme attiecībā uz to, ko redzam šajos attēlos. Šajos attēlos redzamajos spožajos apgabalos ir redzama karsta un blīva gāze, ko uztver Saules magnētiskais lauks. Tumšie, tukšie apgabali ir vietas, kur Saules magnētiskais lauks sniedzas kosmosā, lai šīs karstās gāzes varētu izkļūt. Šiem apgabaliem ir raksturīga daudz zemāka temperatūra un mazāks blīvums salīdzinājumā ar to apkārtni, tāpēc koronārie caurumi izskatās tumši. Koronārie caurumi nav burtiski Saules caurumi, tikai dažos ultravioletā starojuma viļņu garumos tie tā izskatās!

Magnētiskais lauks koronārajā caurumā atšķiras no pārējā Saules magnētiskā lauka. Tā vietā, lai magnētiskā lauka līnijas atgrieztos uz Saules virsmas, tās paliek atvērtas un stiepjas kosmosā. Pašlaik mēs vēl nezinām, kur tās atkal savienojas. Tā vietā, lai noturētu karsto gāzu masu kopā, šīs atvērtās magnētiskā lauka līnijas izraisa koronārā cauruma veidošanos, no kura ar lielu ātrumu var izplūst Saules vējš. Ja koronārais caurums atrodas netālu no uz Zemi vērstā Saules diska centra, šīs karstās gāzes plūst uz Zemi ar lielāku ātrumu nekā parastais (fona) Saules vējš un izraisa ģeomagnētisko aktivitāti uz Zemes ar pastiprinātu polārblāzmas aktivitāti. Atkarībā no koronārā cauruma lieluma un atrašanās vietas diskā var sagaidīt vai nu lielāku vai mazāku polārblāzmas aktivitāti. Lieli koronārie caurumi bieži vien izraisa ātrāku Saules vēju nekā mazāki koronārie caurumi. Koronārie caurumi parasti nav interesanti polārblāzmas vērotājiem vidējos platuma grādos, un tikai dažkārt tie izraisa ģeomagnētiskas vētras.

Koronārie caurumi var veidoties jebkurā laikā un vietā uz Saules. Visstabilākie koronārie caurumi atrodas pie Saules poliem, īpaši gados ap Saules minimumu, taču tie reti ietekmē mūsu planētu. Tikai tad, ja šie koronārie caurumi aug un paplašinās uz zemākiem platuma grādiem, mēs dažkārt piedzīvojam liela ātruma Saules vēja plūsmu, kas nāk no šiem polārajiem koronārajiem caurumiem. Šie paplašinājumi uz zemākiem platuma grādiem dažkārt var atdalīties no polārā koronārā cauruma un kļūt par izolētu struktūru. Koronārie caurumi bieži vien saglabājas nedēļām vai mēnešiem un laika gaitā maina formu un lielumu. Koronārie caurumi var veidoties arī izolēti no polārajiem koronārajiem caurumiem, kas biežāk sastopams gados tieši pirms un pēc Saules minimuma.

Kā atpazīt koronārā cauruma plūsmu?

Atšķirībā no koronārās masas izmvirduma, koronārā cauruma ātrgaitas plūsma (CH HSS) ierodas lēni - vispirms Saules vēja blīvums pakāpeniski palielinās dažu stundu laikā. Saules vēja blīvuma palielināšanās notiek tāpēc, ka ātrākais Saules vējš savāc priekšā esošās lēnākās Saules vēja daļiņas. Šo parādību bieži dēvē par plūsmas mijiedarbības reģionu (SIR) vai par koprotējošās mijiedarbības reģionu (CIR), un tā gandrīz vienmēr ir saistīta ar starpplanētu magnētiskā lauka kopējā stipruma (Bt) palielināšanos. Kad šī saspiestā Saules vēja robeža ir šķērsojusi Zemi, mēs redzēsim, ka Saules vēja ātrums sāk palielināties, bet starpplanētu magnētiskā lauka kopējais stiprums (Bt) un Saules vēja blīvums samazinās.

<< Doties uz iepriekšējo lapu